Salvija

Pikantā, viegli rūgtenā salvijas garša labi sader ar cūkgaļas ēdieniem. Kaltētu salviju ēdienam jāpievieno jau gatavošanas sākumā, jo tieši karsējot tā pilnība attīsta garšu un aromātu. Taču jāuzmanās – kaltēta salvija ir daudz spēcīgāka par svaigu, tāpēc tā ēdienam jāpievieno uzmanīgi. Salviju izmanto, piemēram, truša, jēra, teļa, medījuma, arī maltās gaļas ēdienos. Nelielās devās to lieto pie aknu, zivju ēdieniem, mērcēm, siera, kopā ar sīpoliem un tomātiem izmanto gaļas konserviem, šašlikam. Kaltētas, saberztas lapas var uzkaisīt omletei vai treknai gaļai tieši pirms pasniegšanas. Salvija ir girosa, Provansas un dažu citu garšaugu maisījumu sastāvdaļa, Lai piešķirtu ēdienam Vidusjūras reģionam raksturīgas nianses, salviju pasautē olīveļļā vai sviestā.

 Šī nav Salvia divinorum jeb dievišķā salvija kas ir avots psihotropām vielām.
Salvijai ir tonizējoša, nomierinoša, savelkoša, asinsrecēšanu veicinoša, sāpes remdējoša, baktericīda iedarbība un pretaudzēju aktivitāte. Iekšķīgi salviju iesaka lietot pret svīšanu tuberkulozes slimniekiem un klimatērijas laikā, kā arī tad ja ir galvas reiboņi, atereskleroze, hipertonija, klepus, elpošanas ceļu iekaisums, angina, astma, kuņģa un zarnu iekaisumi, caureja, meteorisms. Ārīgi lieto ja ir smaganu asiņošana, ādas izsitumi, grūti dzīstošas strutojošas brūces, ādas vēzis, kā arī pret pastiprinātu kāju svīšanu.Ar salviju aromatizētu eļļu izmanto masāžai, tā mazina nogurumu un nervu spriedzi.