Pētersīļu zaļumi

Franči ir iecienījuši kaltētus pētersīļus. Garšas uzlabošanai tos pievieno salātiem, zupām, mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem, majonēzēm un kartupeļiem. Pētersīlis tiek uzskatīts par visizplatītāko zaļo garšaugu pasaulē. Vispopulārākie ir divu veidu pētersīļi – kruzuļainie un gludlapu. Kruzuļainie izskatās krāšņāki un dekoratīvāki, taču tiem nav tik intensīva garša un izsmalcināta smarža, cik gludlapu pētersīļiem. Kruzuļainos pētersīļus vairāk izmanto ēdienu rotāšanai, piemēram, gaļas un zivju platēm, kā arī aukstajām uzkodām. Sakapātus kruzuļainos pētersīļus pievieno arī majonēzei, jogurta un krējuma mērcēm, biezpiena ēdieniem, garšaugu sviestam un salātu mērcēm. Savukārt gludlapu pētersīļi ir vairāk piemēroti sautējumiem, zupām, buljoniem un olu ēdieniem, kā arī dārzeņu ēdieniem – burkāniem, zirņiem, kolrābjiem, tomātiem. Ar šiem pētersīļiem uzlabo sēņu, zivju un dažādus gaļas ēdienus.
Kruzuļainie pētersīļi vārīšanas vai karsēšanas laikā zaudē garšu, krāsu un vitamīnus, savukārt gludlapu pētersīļi ir piemēroti karsēšanai.
Pētersīļi - garšaugs, kuru pieliek gan zupām, gan salātiem, gan daudziem citiem ēdieniem garšas uzlabošanai. Pētersīļu saknes ir t.s. baltās garšsaknes, ko parasti pirms pievienošanas ēdienam neapcep. Pētersīļu lapās ir ļoti daudz vitamīnu, īpaši C vitamīna.
Pētersīļi – ļoti iecienīti ēdienu gatavošanā, turklāt tajos ir vesels lādiņš organismam nepieciešamu vielu. Kā garšvielas tiek izmantotas gan pētersīļu lapas (ēdienam pievieno pēc vārīšanas), gan saknes. Lapas tiek izmantotas arī ēdienu dekorēšanai. vistas gaļai, zivīm un gaļas ēdieniem, makaroniem, ēdieniem no dārzeņiem un sēnēm, dārzeņu salātiem un zupām, mērcēm, olu salātiem, sieram un rīsiem, zaļumu sviestam.

Pētersīļus plaši izmanto diētiskajā pārtikā, tiem ir spēcīga specifiska smarža un, ja tos pakošļā, tad tie likvidē nepatīkamu smaku no mutes. Tos plaši izmanto farmaceitiskajā rūpniecībā, tēju un uzlējumu pagatavošanā, kā arī kulinārijā. Uzturā regulāri lietojot pētersīļu saknes un lapas, jūtami samazinās cukura līmenis asinīs, tāpēc tie ieteicami cukura diabēta slimnieku pārtikā. Tie sekmē urīnskābes un sāļu izdalīšanos no organisma, kas ir ļoti svarīgi, slimojot ar podagru vai poliartrītu. Saknes noder aptaukošanās gadījumā un pret aknu un nieru slimībām. Svaiga sakņu sula šķīdina nieru un urīnpūšļa akmeņus, noder pret hroniskām un akūtām urīnpūšļa saslimšanām. Tos lieto arī pret klepu un iekaisumiem.
Šim augam piemīt abortīvas īpašības, tāpēc grūtniecēm un sievietēm, kam mēdz būt spontānie aborti, to nevajag lietot. No pētersīļu izmantošanas jāatturas arī cilvēkiem, kas cieš no nefrīta – nieru iekaisuma.