Majorāns

Majorāns ir ļoti iecienīts garšaugs gaļas ēdieniem, to izmanto maltās gaļas izstrādājumiem un desām, tāpēc to mēdz saukt arī par desu zāli. Labs pastētēm, jēra, liellopu, cūkgaļas, vistas, arī zivju ēdieniem (īpaši siļķei), tāpat arī olu, siera, dārzeņu ēdieniem, salātu mērcēm, lieto desu un konservu pagatavošanai, kartupeļu, tomātu, pākšaugu ēdienos, biezpienam, sviestmaizēm, cepešiem, subproduktiem- it sevišķi aknu ēdienos, marinādēs, sēnēm, ēdieniem no kāļiem, pīrāgu pildijumiem, picai, garšvielu sviestam, kabaču ēdieniem u.c.. Būtībā tas der visiem ēdieniem, izņemot saldos.
Majorāns ļoti labi noder diētiskajā ēdināšanā par sāls aizstājēju.

Majorāns rosina apetīti, veicina gremošanu, tam piemīt ārstnieciskas īpašības.
Hipokrats iekļāvis majorānu savu ārstniecības līdzekļu receptēs.
Tautas medicīnā majorānu lieto, lai aktivizētu gremošanas procesus, inhalācijām pret iesnām un klepu. Viduslaiku Eiropā dziedātāji, rūpējoties par savu balsi, esot dzēruši majorāna tēju ar medu.
Alternatīvajā medicīnā bieži izmanto majorāna ēterisko eļļu, ar to ārstē muskuļu sāpes, bronhītu, paaugstinātu asinsspiedienu, reimatismu, vispārēju sagurumu, bezmiegu, pārmērīgu spriedzi, depresīvu noskaņojumu. Lieto pret galvas sāpēm un sirdsdarbības uzlabošanai. Ārīgi lakstu uzlējumu lieto apliekamo veidā pret paplašinātām vēnām, podagru un grūti dzīstošu brūču ārstēšanai.